Brīvprātīgais darbs

Izpēti sevi! Atbildot uz desmit jautājumiem, padomājiet par savu rīcību, uzskatiem un principiem!

1. Vai Jūsuprāt gandarījums par paveikto ir būtiskāks par finansiālu atalgojumu?

2. Vai piekrītat, ka trīs brīvas stundas labāk veltīt aktīvai darbībai nekā pasīvai atpūtai?

3. Vai Jūs uzskatāt, ka ikvienam cilvēkam ir pienākums līdzdarboties, lai uzlabotu sabiedrības dzīves kvalitāti?

4. Vai Jūs esat pārliecināts/-a, ka jebkuram cilvēkam ir jāpalīdz grūtā situācijā, arī tad, ja viņš pats vainīgs savās problēmās vai pat pelnījis sabiedrības nosodījumu?

5. Vai Jūs spējat pieņemt un saprast Jums radikāli pretējus uzskatus un dzīvesstilu?

6. Vai Jūs vēlaties ar savu aktīvu darbību ietekmēt svarīgus lēmumus un sabiedriskās norises?

7. Vai Jūs piekrītat, ka visiem cilvēkiem, arī atšķirīgajiem, ir jādod vienādas iespējas?

8. Vai Jūs vēlaties brīvprātīgi dalīties ar savām zināšanām, talantiem un prasmēm ar cilvēkiem, kuriem tas ir interesanti, noderīgi vai nepieciešams.

9. Vai Jūs izjūtat nepieciešamību mainīt savu ikdienu, gūstot jaunu pieredzi?

10. Vai Jūs piekrītat, ka, darot labas un jēdzīgas lietas, Jūsu ikdiena un dzīve kļūst vērtīgāka?

Saskaitiet visus jautājumus, uz kuriem esat atbildējis/-usi ar „jā”! Jo vairāk apstiprinošu atbilžu, jo lielāka nozīme Jūsu dzīvē ir brīvprātīgā darba principiem, jo lielāku gandarījumu gūsit, darot darbu no brīva prāta un labas sirds.
Brīvprātīgā darba tiesiskais regulējums
Latvijā brīvprātīgā darba tiesiskais regulējums  noteikts:

1. Biedrību un nodibinājumu likuma 8.pantā
   (http://www.likumi.lv/doc.php?id=81050).

8.pants. Brīvprātīgais darbs
(1) Biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības nodarbināt personas brīvprātīgā darbā. Par brīvprātīgo darbu uzskatāms bezatlīdzības darbs vai pakalpojumu sniegšana, ko veic fiziskā persona, nestājoties ar biedrību vai nodibinājumu darba tiesiskajās attiecībās, un kas ir vērsts uz biedrības vai nodibinājuma statūtos noteiktā mērķa sasniegšanu.

(2) Pēc personas pieprasījuma par brīvprātīgā darba veikšanu noslēdzams rakstveida līgums, norādot veicamo darbu un tā izpildes termiņu.

(3) Persona, kura veic brīvprātīgo darbu, var prasīt tādu izdevumu segšanu, kas radušies brīvprātīgā darba izpildes gaitā, ja tas noteikts biedrības vai nodibinājuma statūtos vai valdes lēmumos.

(4) Par kaitējumu, kas radies personai, pildot brīvprātīgo darbu, biedrība un nodibinājums atbild, ja šādu pienākumu tas uzņēmies vai arī kaitējums nodarīts biedrības vai nodibinājuma vainas dēļ.

2. Jaunatnes likuma 9.un 10.pantā
   (http://www.likumi.lv/doc.php?id=175920).

9.pants. Jauniešu brīvprātīgais darbs
(1) Jauniešu brīvprātīgais darbs ir orientēts uz sabiedriskā labuma darbību un veicina viņu zināšanu, prasmju, iemaņu un attieksmju attīstību, kā arī brīvā laika lietderīgu izmantošanu.
(2) Jaunietis veic brīvprātīgo darbu bez atlīdzības, nestājoties ar brīvprātīgā darba organizētāju darba tiesiskajās attiecībās.
(3) Jauniešu brīvprātīgo darbu nedrīkst izmantot brīvprātīgā darba organizētāja vai trešās personas peļņas gūšanas nolūkā.
(4) Uz jauniešu brīvprātīgo darbu attiecināmi darba tiesiskās attiecības regulējošos normatīvajos aktos noteiktie aizliegumi un ierobežojumi.
10.pants. Jauniešu brīvprātīgā darba organizēšana
(1) Jauniešu brīvprātīgo darbu var organizēt biedrības un nodibinājumi, kā arī valsts un pašvaldību iestādes.

(2) Jauniešu brīvprātīgā darba organizētājs:
1) atbild par drošiem un jaunieša veselībai nekaitīgiem brīvprātīgā darba apstākļiem;
2) pēc jaunieša pieprasījuma izsniedz rakstveida apliecinājumu par brīvprātīgajā darbā pavadīto laiku, pienākumiem, iegūtajām zināšanām, prasmēm un iemaņām;
3) ir tiesīgs pieprasīt, lai jaunietis, uzsākot brīvprātīgo darbu, uzrāda ārsta izsniegtu izziņu par savu veselības stāvokli, tādējādi pārliecinoties par jaunieša piemērotību paredzētajam brīvprātīgajam darbam.

(3) Pēc brīvprātīgā darba organizētāja vai jaunieša paša iniciatīvas par brīvprātīgo darbu slēdzams rakstveida līgums, norādot veicamo darbu un tā izpildes termiņu.

Kādi ir brīvprātīgā darba galvenie principi?

• Brīvprātīgais darbs sniedz labumu gan sabiedrībai, gan brīvprātīgajam;
• Brīvprātīgais darbs nav apmaksāts;
• Brīvprātīgais darbs vienmēr ir brīvas izvēles jautājums;
• Brīvprātīgais darbs ir likumīgs ceļš kā pilsoņi var piedalīties un ietekmēt sabiedriskās norises;
• Brīvprātīgais darbs ir līdzeklis kā indivīds var risināt cilvēciskās, vides un sociālās vajadzības;
• Brīvprātīgais darbs tiek īstenots tikai bezpeļņas sektorā;
• Brīvprātīgais darbs neaizvieto algotu darbaspēku, ne arī rada draudus apmaksāta darbaspēka drošībai;
• Brīvprātīgais darbs atzīst cita tiesības, cieņu un kultūru;
• Brīvprātīgais darbs veicina cilvēktiesības un vienlīdzību;
• Brīvprātīgo darbu var veikt ikviens neatkarīgi no vecuma, dzimuma, izcelsmes, nacionalitātes, reliģiskās piederības, politiskajiem uzskatiem un citiem sociāliem, fiziskiem vai ģeogrāfiskiem nosacījumiem;
• Brīvprātīgais darbs sniedz iespēju iegūt jaunas zināšanas, sociālu un profesionālu pieredzi;
• Brīvprātīgais darbs dod iespēju īstenot idejas.

Kā notiek brīvprātīgais darbs?

Brīvprātīgā darba veicējs nesaņem finansiālu atalgojumu, bet noteikti saņem gandarījumu un paveiktā novērtējumu. Izdevumus, kas brīvprātīgajam radušies darba izpildes gaitā, piemēram, par kancelejas preču iegādi, telefonsarunām, transporta izdevumiem, sedz iestāde vai organizācija, kurā tiek veikts brīvprātīgais darbs. Laba prakse ir sākotnēji noslēgt ar brīvprātīgo vienošanos par veicamajiem darba uzdevumiem un pienākumiem, gādāt, lai brīvprātīgie saņemtu piemērotu apmācību un vadību, kā arī nodrošināt piemērotu negadījumu, veselības un civiltiesisko apdrošināšanu.

Brīvprātīgajam ir tiesības uz taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem.
Brīvprātīgais darbs var tikt īstenots neformāli (piemēram, kaimiņiem izpalīdzot), vai strukturēts bezpeļņas organizācijās. Visbiežāk tas ir daļēja laika darbs. Brīvprātīgais darbs var notikt vienas dienas vai vairāku gadu garumā, dažādos darba laikos.

.........................................................................
Publikācija no BRĪVPRĀTĪGAIS.LV
Brīvprātīgais darbs ir laika un prasmju ziedojums sabiedriski lietderīgiem mērķiem.

Brīvprātīgais darbs ir darbs bez atlīdzības vai pakalpojumu sniegšana, ko citas personas vai sabiedrības interesēs veic fiziska persona, nestājoties ar organizāciju darba tiesiskās attiecībās (nosaka Biedrību un nodibinājumu likuma 8. pants)

Brīvprātīgais darbs ir visā pasaulē atzīts un populārs veids, ka iedzīvotāji  iesaistās sabiedriskajā dzīvē un pārveido, uzlabo savu un apkārtējo dzīves kvalitāti, darbojoties gan valstiskās, gan nevalstiskās un privātās organizācijās.

Brīvprātīgā darba tradīcijas pasaulē ir aizsāktas vairāk kā pirms 100 gadiem. Pirmās valstis bija Nīderlande un ASV, mūsdienās šī kustība ir ieguvusi starptautisku skanējumu. Citās pasaules valstīs brīvprātīgais darbs ir ļoti izplatīts, piemēram, Skandināvijas valstīs ap 30% iedzīvotāju darbojas kā brīvprātīgie, Vācijā tie ir 34%, ASV vairāk kā 50% iedzīvotāju. Mērķtiecīgi un organizēti brīvprātīgo kustība Latvijā tiek attīstīta tikai no 1998.gada. šobrīd Latvijā norit darbs pie brīvprātīgo darba tiesiskā regulējuma definēšanas.

Neatkarīgi no vecuma, dzimuma, izcelsmes, nacionalitātes, reliģiskās piederības, politiskajiem uzskatiem un citiem sociāliem, fiziskiem vai ģeogrāfiskiem nosacījumiem brīvprātīgais darbs ikvienam sniedz iespējas:
- Būt sabiedriski aktīvam;
- Līdzdarboties dažādos projektos;
- Iegūt jaunu pieredzi – sociālu un profesionālu;
- Iegūt jaunas zināšanas;
- Parādīt savus talantus un prasmes;
- Iegūt jaunus sociālos kontaktus;
- Redzēt pasauli un sabiedrību;
- Īstenot savas idejas.

Brīvprātīgais darbs nav iespēja aizstāt algotus darbiniekus ikdienas darbu veikšanai, bet tā ir iespēja ieviest institūcijas/ uzņēmuma darbībā jaunas inovatīvas aktivitātes, jaunu pieeju un papildus pasākumus, kuriem līdz šim nepietika laika vai resursu.

Tomēr jāatceras, ka brīvprātīgais darbs nevar tikt veikts peļņas gūšanas nolūkā un labuma guvējs brīvprātīgā darba rezultātā nevar būt komersants vai komercsabiedrība.

Brīvprātīgā darba veicējs visbiežāk nesaņem atalgojumu naudiskā izteiksmē, bet noteikti saņem gandarījumu un prieku par savu paveikto darbiņu.

Iestāde vai organizācija, kurā tiek veikts brīvprātīgais darbs var segt brīvprātīgajam izdevumus, kas radušies darba izpildes gaitā, piemēram, kancelejas preces, telefonsarunas, transporta biļešu izdevumus utaml.

Brīvprātīgais darbs var tikt īstenots neformāli (piemēram, kaimiņiem izpalīdzot), vai strukturēts bezpeļņas organizācijās. Visbiežāk tas ir daļēja laika darbs. Brīvprātīgais darbs var notikt vienas dienas vai vairāku gadu garumā, dažādos darba laukos.

Laba prakse ir nodrošināt brīvprātīgajiem piemērotu negadījumu, veselības un civiltiesisko apdrošināšanu, kā arī nodrošināt, lai brīvprātīgie saņemtu piemērotu apmācību un vadību, kā arī saņemtu atmaksu par veiktajiem izdevumiem brīvprātīgā darba ietvaros.

Brīvprātīgā Darba definīcija
Par brīvprātīgo darbu tiek uzskatīts aktivitāte, kas notiek bez peļņas sektorā, un:
- kur labuma guvējs ir sabiedrība un brīvprātīgais;
- kas notiek no brīvprātīgā brīvas gribas;
- kas notiek bez samaksas.

Brīvprātīgā darba principi:
- Brīvprātīgais darbs sniedz labumu gan sabiedrībai, gan brīvprātīgajam;
- Brīvprātīgais darbs nav apmaksāts;
- Brīvprātīgais darbs vienmēr ir brīvas izvēles jautājums;
- Brīvprātīgais darbs ir likumīgs ceļš kā pilsoņi var piedalīties un ietekmēt sabiedriskās norises;
- Brīvprātīgais darbs ir līdzeklis kā indivīds var risināt cilvēciskās, vides un sociālās vajadzības;
- Brīvprātīgais darbs tiek īstenots tikai bezpeļņas sektorā;
- Brīvprātīgais darbs neaizvieto algotu darbaspēku, ne arī rada draudus apmaksāta darbaspēka drošībai;
- Brīvprātīgais darbs atzīst cita tiesības, cieņu un kultūru;
- Brīvprātīgais darbs veicina cilvēktiesības un vienlīdzību.

Brīvprātīgais darbs ir aktivitāte, ko veic persona no savas brīvas gribas, izvēles un motivācijas, bez finansiālas ieinteresētības, organizētos apstākļos (nevalstiskajā organizācijā, biedrībā vai citās organizētās grupās). Brīvprātīgā darba mērķis ir sniegt ieguldījuma kāda cita vai visas sabiedrības kopējā labumā (lai gan vienlaicīgi arī pats brīvprātīgais gūst nozīmīgu labumu).

www.cev.be "Manifesto for volunteering in Europe"
Datubāze par brīvprātīgo darbu: ŠEIT.

Avots: http://www.brivpratigais.lv