Sākušas individuālās radoši terapeitiskās nodarbības, izmantojot smilšu lampu.
Simbolu,attēlu valoda un smiltis – sensens materiāls, kas ir viegli birstošs, bet rosina veidot un radīt.
Bērnībā katrs noteikti ir spēlējies smiltīs pie jūras, upes vai smilšu kastē. Tajās varētu mīcīties vai veidot no tām smilšu kūkas, kalnus, pilis un tuneļus. Ļaut sausām smiltīm birt caur pirkstiem ... Mums ir atmiņas par to, kas aicināt aicina ar tām darboties. Izjūtas paliek, satinas atmiņu kamolā kopā ar agrākiem sapņiem, vientulību vai prieku...To visu iekšēji iztēlojamies, rušinoties terapeitiskajā smilšu kastē. Šķietami nesasniedzamais, dziļi zemapziņā iegulušais top saprotams ar rokām. Tā ir domāšana attēlos.
Tas, kas tiek veidots smilšu bildē, vienmēr ir pareizs. Neko nevar izdarīt nepareizi. Jo ikreiz tiek radīta maza pasaule, tiek izstāstīts kāds stāsts. Tāpēc arī ir svarīgi, lai kāds būtu klāt, klusām sēdētu, skatītos, klausītos un saprastu, varbūt ne vienmēr ar prātu, bet ikreiz ar sirdi. Darbošanās smilšu kastē notiek klusumā. Tikai tad, kad bilde ir gatava, ļoti uzmanīgi var sākt pārvērst attēlu vārdos. Kaut gan daudz kas paliek nepateikts, tomēr tas tiek saprasts.
Viss attēlos izstāstītais, palīdzēja bērnam tikt pāri lielākām vai mazākām problēmām, sniegt ieteikumus skolotājiem, vecākiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru