25. marts Latvijā ir sēru diena, kad pieminam 1949. gada deportācijas upurus.
Tā ir diena, kad no savām mājām un dzimtenes svešumā tika aizvesti daudzi tūkstoši latviešu. Daudzi no viņiem, tostarp sievietes, sirmgalvji un bērni dzimtajā Latvijā vairs neatgriezās – daļa novārga un aizgāja bojā koncentrācijas nometnēs un mūža nocietinājumus, daļa – palika uz mūžiem Sibīrijas sniegos. Šajā dienā notika visplašākā Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju un citiem attāliem Padomju Savienības reģioniem. Uz Sibīriju deportēja aptuveni 44 000 cilvēku – ģimenes ar bērniem un sirmgalvjiem.
25. marta dienā karogus rotā sēru lentes, bet izsūtīto radinieki, izsūtīšanu piedzīvojušie un mājās atgriezušies cilvēki, kā arī pārējie iedzīvotāji piemin baigos notikumus un tajos cietušos tautiešus un viņu sūros likteņus.
Šogad, ņemot vērā ārkārtas situāciju valstī, publiski piemiņas pasākumi netiks organizēti, taču 25. martā, aicinām iedzīvotājus atcerēties Latvijas vēsturē traģiskos notikumus un individuāli piemiņas vietās nolikt ziedus vai iedegt svecīti.